Breadcrumbs

Pirmā šķiršanās jeb no bērnudārza audzēkņa mammas dienasgrāmatas

“Es negribētu, lai mans bērns justos kā Ansītis un Grietiņa, kuri tika atstāti mežā ar pārliecību, ka nekad vairs neredzēs savus vecākus,” – šie vārdi labi atspoguļo emocijas, ko izraisa pirmā šķiršanās ar bērnu, kad viņš dodas uz bērnistabu vai bērnudārzu. Paskatīsimies, kā pie šīs pieredzes var pieradināt gan bērnu, gan sevi.

DROŠĪBAS SAJŪTA IR PAMATU PAMATS

Pēc daudzu mēnešu būšanas kopā, kad veidojās ciešāka emocionālā saikne ar mazuli, mums ir jāpārliecinās, ka persona, kura pārņem bērna aprūpi, ir uzticama, piemēram, tā atpazīs ar emocionālajām vajadzībām saistītās nianses un spēs adekvāti reaģēt uz tām. Tas nozīmē, ka samīļos vai ieaijās, ja tieši tas nomierina raudošu mazuli. Tas arī nozīmē, ka viņa nemēģinās mierināt bērnu, sakot: “Mamma ir tikai aizgājusi uz veikalu pēc cepumiem un viņa tūlīt būs atpakaļ.” Tāpēc ir vērts aprunāties ar audzinātājām un saprast viņu attieksmi pret bērnu un lomu, kādu viņas spēlē. Būtiski ir arī pateikt, kas mums kā mammām ir svarīgi.

 

Būtu labi, ja bērnistaba vai bērnudārzs pēc iespējas vairāk atgādinātu telpu mājās. Telpas lielums, bērnu skaits, iekārtošana – tas viss rada vidi, kas ietekmē bērnu. Jo vairāk telpa atgādina mājas, jo labāk.

 

Adaptācijas periodā izmanto iespēju pavadīt savu bērnu uz bērnudārzu. Tādā veidā sniegsi lielāku drošības sajūtu, kas ir ļoti būtiski bērnam, kurš pielāgojas pārmaiņām.

 

Izmanto dažādas iespējas, lai parunātu par bērnudārzu un radītu jaunus rituālus saistībā ar gatavošanos iešanai uz bērnudārzu. Nepieciešamo apģērbu mazgāšana kopā ar bērnu, jaunu čību izvēle? Kāpēc gan ne.

ILGAIS CEĻŠ LĪDZ ADAPTĀCIJAI

Paliek vēl jautājums, kā pārliecināt bērnu, ka viņu pieskatīs kāds cits, nevis mamma vai tētis. Protams, ir nepieciešams laiks, lai bērns pilnībā samierinātos ar pārmaiņām. Tas nenozīmē, ka neko nevar darīt lietas labā. Palīdzot bērnam pierast pie šīs pieredzes, var iedvesmoties no citu māmiņu pārbaudītajām metodēm. Lūk, dažas no tām.

 

“Ejam pastaigāties, lai apskatītu bērnudārzu – lai vienkārši to redzētu, neieejot iekšā. Tādā veidā mazulis iepazīst jauno vietu, bet arī – pat pirms viņš sāks to apmeklēt – tiek veidots patīkams ieradums saistībā ar došanos uz bērnudārzu.”

 

“Es runāju ar savu bērnu par bērnudārzu, par dienas grafiku. Pat tad, ja bērns visu līdz galam nesaprot, tam ir jēga, un mazulis sāk pieņemt, ka ir laiks rotaļām, tad pusdienām un tad miedziņam.”

 

“Pirmais, ko izdarīju, iegaumēju audzinātāju vārdus un pēc iespējas biežāk mājās runāju par viņām: par to, ka Martai šodien bija jauka zila blūze, vai arī par to, ka Margaritai ir skaists smaids, – tādējādi bērnam būs vieglāk pieņemt auklīti par vēl vienu cilvēku, ar kuru viņš jūtas pozitīvi saistīts.”

 

Lai veicas!